Latvijā ar katru gadu samazinās iedzīvotāju skaits un 2017. gadā, optimistiski raugoties, šeit dzīvoja aptuveni 1,95 miljoni cilvēku, kas ir par 18,8 tūkstošiem mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija. Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju izvietojumu, varam secināt, ka 2016. gadā izmira viena vidēji liela pilsēta.
Lielākais iedzīvotāju skaita kritums tāpat kā iepriekš veidojas no a) emigrācijas un b) dzimstības – mirstības negatīvās bilances. Aizvadītajā gadā no citām valstīm Latvijā ieradās 8400 cilvēku, bet izceļoja vismaz 20 600. Uzreiz jāpiebilst, ka Centrālās statistikas pārvaldes dati attiecībā uz aizbraukušo skaitu nereti ir neprecīzi, jo tikai neliela daļa emigrantu paziņo par savu aizbraukšanu un vēl liela daļa pirmos mēnešus vai gadus citās ES valstīs mēdz uzturēties nedeklarējot savu dzīvesvietu.
Emigrācijas ietekme uz darba tirgu Latvijā
Iedzīvotāju skaita samazināšanās darba tirgū rada jaunas iespējas un vienlaikus arī atņem daudzas iespējas tiem, kas vēl paliek Latvijā. No vienas puses, samazinoties konkurencei, darba ņēmējiem būs labākas iespējas atrast savai kvalifikācijai atbilstošu darba vietu. No otras puses, rūkošais iedzīvotāju skaits nozīmē, ka darba vietu skaits arī samazinās. Jau tagad darba devēju organizācijas regulāri uzsāk diskusijas par nepieciešamību atvieglot darbaspēka ieceļošanas nosacījumus. Atsevišķās nozarēs, t.sk. IT un mašīnbūvē šāda pieeja var attaisnoties, jo vidējais atalgojums ir salīdzinoši augsts, taču darba spēka piedāvājums ir minimāls. Zemāk atalgotās nozarēs darbaspēka imports nestrādā, jo šobrīd MK noteikumi nosaka vairākus ierobežojumus darba spēka ievešanai no kuriem būtiskākais ir nepieciešamība maksāt samērā augstu atalgojumu, kas praksē ir vienāds vai pārsniedz vietējiem iedzīvotājiem maksāto.
Saskaņā ar statistiku iedzīvotāju skaita izmaiņas negatīvi ietekmē visus Latvijas reģionus, izņemot Rīgu un pierīgas pašvaldības, kur iedzīvotāju skaits saglabājas nemainīgs vai pat pieaug. Praksē tas nozīmē, ka cilvēki no reģioniem un laukiem pārceļas uz Rīgu vai izlaižot Rīgu dodas uzreiz strādāt uz ārzemēm. Tā kā pēdējo 15 gadu laikā lielai daļai draugi vai tuvinieki jau ir emigrējuši un strādā ārzemēs vairākus gadus, viņi palikušajiem kalpo kā atspēriena punkts, kas ļauj ātrāk un vieglāk uzsākt darba gaitas un iekārtoties uz dzīvi ārzemēs.
Lauku reģionos cilvēku skaita samazināšanās nozīmē, ka vietējie darba devēji vairs nav spējīgi atrast kvalificētus darbiniekus un ir spiesti uzņēmējdarbību pārtraukt vai sašaurināt. Maksāt Eiropas līmeņa algas šie uzņēmumi nav spējīgi, jo to saražotā produkcija nav konkurētspējīga un tiek realizēta, galvenokārt, tikai vietējā tirgū.
Kā gūt labumu no iedzīvotāju skaita samazināšanās?
Jūsu iespējas ir atkarīga no Jūsu vecuma un spējām. Ne vienmēr ir jābūt jaunietim, lai apgūtu jaunas zināšanas un sāktu apgūt jaunu arodu. Pētījumi liecina, ka katram cilvēkam dzīves laikā būs jāstrādā vismaz 7 dažādās profesijās.
Jaunieši, skolnieki un mācīties gribošie
Ja esat vēl skolnieks vai jaunietis, mācieties un studējiet nozarēs, kur ir izteikts darba spēka deficīts, pietiekami augsts atalgojums un starptautiska konkurence. IT, medicīna, jūrniecība, inženierzinātnes, ķīmija, ekonomika un vadība (Rīgas ekonomikas augstskolā) – tās ir jomas, kurās saglabājas stabils pieprasījums pēc speciālistiem visos līmeņos. Ja intereses ir citas vai spējas nav atbilstošas, rūpīgi izvērtējiet vai izvēlētā mācību iestāde un mācību programma spēs Jums nodrošināt atbilstošu atalgojumu. Salīdzinoši daudz jaunieši pēc studijām atklāj, ka ar tīru akadēmisko izglītību darba tirgū nav pievilcīgi un pat, ja pieredze ir, atalgojums nav motivējošs. Daļa šādos apstākļos izvēlas aizbraukt, taču arī ārzemēs viņiem, lielākoties, ir jāveic mazkvalifizēts darbaspēks, jo Latvijas izglītības diplomi daudzās jomās netiek uzskatīti par līdzvērtīgiem. Šajā brīdī likumsakarīgi rodas jautājums, vai noderīgāk nebūtu bijis, ja šādi jaunieši būtu apguvuši izglītību profesionālajās vidusskolās, tehnikumos un vispār nebūtu mācījušies augstskolās?
Pusmūža un pensiju gados esošie
Pieaugoša konkurence par darbaspēku nozīmē, ka agri vai vēlu darbadevējiem nāksies pārvērtēt savas prioritātes un būs darbā jāpieņem un jāapmāca arī cilvēki, kas nav tikko no skolas vai augstkolas sola. Jums tas nozīmē nākotnē lielākas iespējas, taču būtu labi, ja pirms tam Jūs apgūtu papildus zināšanas. No otras puses, nevajag cerēt, ka ar vienu augstskolas diplomu būsiet vienmēr un visiem pievilcīgs kā pieclatnieks. Ja nevēlaties strādāt mazkvalificētu darbu un saņemt niecīgu atalgojumu jaunu zināšanu apguve ir kritiski svarīga. Šobrīd izglītību var iegūt arī pašmācības ceļā un, piemēram, programmēšanu var soli pa solim, turklāt bez maksas apgūt pat no youtube lekcijām. Jā, tas prasīs vairākus mēnešus vai pat vairāk kā gadu, taču rezultātā Jums būs iemaņas, kas ļaus strādāt kā pašnodarbinātam vai uzsākt darba gaitas kādā IT uzņēmumā. Liela daļa no tiem gan prasa arī augstskolas diplomu, bet, ja jaunā nodarbe iepatiksies, iespējams, Jūs ar prieku arī vēlēsieties tādu iegūt kaut vai neklātienes studijās.
